Joker/Džokers (2019)

Šī ir viena no tām filmām, kas vairums cilvēkus neatstās vienaldzīgus, liks viņiem aizdomāties. Šaubies? Tad turpini lasīt šo recenziju un,iespējams,tu mainīsi savas domas. Jau pašā sākumā vēlos piebilst to,ka ir iespējami “spoiler-alerts” momenti,tāpēc lasi prātīgi. Pirmizrāde Džokeram bija 2019.gada 4.oktobrī, pats viņu noskatījos 9.oktobrī, un tikai šodien, jeb pēc 2 mēnešiem, es esmu gatavs izteikties par viņu.

Pirmo reizi uz lielajiem ekrāniem filma par ikonisko Gotemas ļaundari – Džokeru. Arturs Fleks ir vīrs, kurš cenšas atrast savu vietu pilsētas sašķeltajā sabiedrībā. Dienā strādājot par klaunu gadījuma darbos, bet vakaros cenšoties kļūt par atzītu stand-up komiķi, viņš nonāk pie atziņas, ka izjokots tiek viņš pats. Ierauts vienaldzības un nežēlības cikliskajā esamībā, Arturs pieņem vienu sliktu lēmumu, kas uzsāk ķēdes reakciju viņa transformācijā par Džokeru.

Galveno aktieri – Joaquin Phoenix (Arthur Fleck), daudzi atcerēsies, no,iespējams,savas līdz šim populārākās filmas – kā imperatoru, kurš izlēma cilvēku likteņus filmā Gladiators , vēl viņš ir filmējies tādā filmā kā Her , u.c. Runājot par pārējiem aktieriem kā piemēram – Robertu De Niro (Murray Franklin), viņš nespēlē lielu lomu šajā filmā – viņš bija vakara šovu vadītājs. Lielāku lomu/nozīmi es dotu viņa (Džokera) mātei – Frances Conroy (Penny Fleck).

Džokera jeb Joaquin Phoenix aktierspēle es uzskatu ir labākā aktierspēle kādu esmu redzējis 2019. gadā un noteikti dotu Oskaru šim aktierim! Izcili! Ja Jūs man uzdosiet jautājumu, vai šis ir bijis visu laiku labākais Džokeris, tad līdz šim domāju, ka tāds bijis neviens cits kā Heath Ledger , bet tagad, beidzot, esmu priecīgs redzēt nopietnu konkurentu. Kurš labāks? Katram spriest pašam. Man abi likās vienlīdzlabi. Tiešām.

Zinu,ka ir cilvēki,kas nekad dzīvē nav redzējuši Star Wars,bet,cerams,ka Betmenu vismaz lielākā daļa būs redzējuši. Tad nu šis ir tas nemitīgais stāsts par to kā ilggadējais Betmena “draugs” Džokers ir kļuvis no Artūra par Džokeru. Stāsts,kurš man kā kaislīgam Betmena fanam šo filmu padara vēl labāku, bet nē, šis nav stāsts par Betmenu, šis ir sākums, sākums kam ļaunam un to kā sabiedrība noveda cilvēku no garīgi slima un nelīdzsvarota cilvēka, kuram ir savas zināmās veselības problēmas, līdz cilvēkam, kas spēj nogalināt prieka/joka pēc un kļuva par masveida līdzīgi domājošo līderi. Kad tev nav nekas, tu esi vājš, tu esi viens, kad tu sāc rīkoties, izrādīt agresiju, radīt cilvēkos bailes, tu satiec līdzīgi domājošos,tu saproti, ka labāk ir ēst nevis no zemes, bet panākt to, lai tevi citi baro,tu esi līderis,tev tas patīk,un visi tevī klausās,beidzot!

Sajūtas ir ļoti sireālas. Kāpēc vairums tie cilvēki, kas skolā ir bijuši apcelti sasniedz daudz vairāk dzīvē nekā tie, kas ir skolas laikos bijuši “krutie”? Neviens nekad nav gribējis draudzēties ar cilvēku,kuri visi apceļ,tā vietā draudzējas ar cilvēku,kurš viņiem pašiem nepatīk, bet visi viņu respektē. Kāpēc cilvēki nespēj pieņemt viens otru, bet tā vietā, ja vienam tas liksies mazsvarīgi, tad citam tas sagādās kaifu un izdalīs ķermenī endorfīnus otru pazemot, justies pārākam,jo tas jau nekas nav,viņš to nebija domājis nopietni, tas ir tikai tā “for fun”. Atriebība visiem ir zināma kā ļauna rīcība, bet, ja mēs sev godīgi paši uzdodam tagad jautājumu – vai mēs esam kādreiz vēlējušies kādam tā atriebties, lai sāp? Un jo vairāk, jo labāk? Tad atbildes domāju mēs paši varam noklusēt,jo saprotam, ka konkrētām rīcībām būs arī konkrētas sekas un tā nav pareizi darīt,bet vai tiešām?

Manā laikā skolas bija nežēlīgas. Diemžēl,bet ļoti daudzus konfliktus nācās man pašam atrisināt ar fizisko spēku. Manā laikā nebija tādas pašvaldības policijas,bet domāju,ka arī tagad nekas nav mainijies. Varu pateikt vienu,ka vienmēr es esmu pastāvējis pats par sevi, izrādījis mugurkaulu un spējis pateikt vajadzīgajās situācijās NĒ! Neviens šajā pasaulē nav viens, jo tieši šādas domas noved pie letāliem iznākumiem (diemžēl). Es ticu,ka tādu “Džokeru” ir ne mazums pasaulē un katrs no mums zina,kurš tāds varētu būt vai arī vai viņš pats tādam līdzinātos. Diemžēl, domubiedri būs abos virzienos un tur neko neizdarīt.

Esmu saņēmis privāti vairākas ziņas, ka daudzi nesaprata šo filmu, likās dīvaina un neizraisīja nekādas emocijas. Es teiktu, ka šajā filmā emociju gamma ir ļoti plaša. Džokeru es uzskatu par varoni. Pirms es šo filmu biju redzējis, es vienmēr Džokeru redzēju kā slikto tēlu, Betmenu kā labo. Šobrīd tas ir otrādi. Džokers aizsāka kustību, viņš bija pirmais, kurš spēja radīt apvērsumu, ko bija radījusi pārējā (TĀ) sabiedrības daļa.

Visbeidzot, tagad Jums varbūt šķitīs, ka es atbalstu terorismu, masveida nekārtības u.c. apvērsuma mēģinājumus? Tad tas nebūt tā nav. Es priecājos par cilvēkiem, kuri spēj par sevi pastāvēt, un neiet līdzi sabiedrības plūsmai. Piekrītu tam, ka, iespējams, vairākus cilvēkus noskatoties šo filmu, tā liks mudināt izrādīt agresiju uz apkārtējiem cilvēkiem, kuri nav izturējušies adekvāti pret viņiem pašiem. Divi mēneši ir pagājuši, viss ir mierīgi, visi saprot, ka tā ir tikai filma, katram ir savas emocijas, kuras katram arī ir atšķirīgas, un smieklīgākais vai ironiskākais ir tas, ka tādas “pareizas receptes” kā dzīvot vai kā rīkoties nemaz nav, kas vienam būs nepieņemams, tas otram būs pašsaprotams un nepieciešams. Uzvarēs tie,kas būs vairākumā vai arī tie,kas bļaus visskaļāk? Vai arī neviens “neuzvarēs”? Tas viss liek aizdomāties. Padomā.

Rezumē ir tāds, ka es filmai dodu 10/10 vērtējumu. (IMDB vērtējums ir 8.7). Tā notiek ļoti reti, bet, ja es pat pēc diviem mēnešiem atceroties filmu spēju iegūt tādas pašas emocijas kā tikko noskatoties + nespēju pateikt, kas man nepatika šai filmā, es neesmu tiesīgs ielikt viņai zemāku vērtējumu kā 10. Manuprāt, šī filma ir izcils sabiedrības spogulis, kuras ietekmē ir cietis viens personāžs – Džokers.

Esi stiprs un atceries, tu neesi viens mans dārgo lasītāj! Paldies par uzmanību.
P.s. Filmai tika veltīti 55miljoni $, bet jau šobrīd ir 1miljards+ $ nopelnīts. Lieliski!